Jānis Anmanis (1943) “Klusā daba ar liniem”, 1982. Kartons, eļļa, 115x90 cm. LMS muzejs
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “KLUSĀ DABA”
04.08.2017.-15.09.2017.
Alūksnes Mākslas skolā no 4.augusta apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “Klusā daba”.
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) izstādē izvēlēts viens žanrs – klusā daba, kur vērojama māksliniecisko līdzekļu attīstība sākot no 20.gs.50.gadu beigām līdz 80.gadu beigām. Izstādē vērojami gan izcili klusās dabas meistari: Imants Vecozols, Jūlijs Viļumainis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane u.c., gan laikmeta ainu raksturojoši nozīmīgi autori: Vilis Dvielis, Mihails Korņeckis, Aija Zariņa, Nikolajs Breikšs u.c., gan autori, kuru darbi reti tiek izstādīti: Ingrīda Kalna, Marina Ainbindere u.c.
Klusās dabas aizsākumi meklējami 17.gadsimta Holandē, kad bija parādījies jauns pieprasījums un mākslinieciskā izpausme – gleznas, kur visdažādāko priekšmetu tēlojumā autori centās reālistiski sasniegt to visraksturīgāko atveidu: krāšņas ziedu buķetes, stikla un sudraba trauki, drapērija, uz kuras eksponējas kāds šķīvis ar melleņu pīrāgu vai šķiņķi un gandrīz obligāti – citrons. Žanra attīstība vērojama arī vanitās, kas pasaulīgo lietu laicīgumu izsaka galvaskausu, smilšu pulksteņa, sveces simbolos, tādejādi atgādinot “Memento mori!”.
Latvijas mākslā klusās dabas žanrs parādās diezgan vēlu – 20.gs.20.gados, kad priekšmetu tēlojums balstīts gan reālistiskā dzīves izpratnē, gan vecmeistaru gleznu izpētē, gan modernisma laikmetam raksturīgajā stilizācijā.
Ekspozīcijā redzamajās LMS muzeja kolekcijas gleznās tiek akcentēta mākslinieku aktīvā vēlme izpausties klusās dabas žanrā laikaposmā no 20.gs.60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad arī tika veidota LMS plašā kolekcija.
Pēc 2.pasaules kara, kad mūsu mākslā tika aktualizēti sociālisma darbaļaudis, to varonīgā pagātne un spožā nākotne, klusās dabas žanrs tika „pieklusināts”. „Vienkārša” priekšmetu attēlošana padomju ideoloģijai bija par maz, lai paustu jaunās dzīves nozīmīgumu un māksliniekiem tika aizrādīts par formālismu, kas tolaik nozīmēja, ka darbos par galveno izvirza māksliniecisko formu, bet saturs tiek noniecināts, un līdz ar to šie darbi izstādēs reti tika eksponēti. Jauns cēliens klusās dabas žanrā parādījās sākot ar 20.gs.70.gadiem, kad tieši šajā priekšmetu tēlojumā visvairāk mākslinieki mums atklāj savas profesionālās intereses, mākslinieciskos meklējumus, veiksmes kompozīcijā, krāsu salikumos, triepiena raksturā, it īpaši, protams, glezniecībā.
Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā savas patības izteikšana laikmetam raksturīgā izteiksmē. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu un tieši šajā žanrā mākslinieki ir izpaudušies vislabprātāk, visbiežāk un visradošāk.
Izstāde apskatāma līdz 15.septembrim.
Teksts: mākslas zinātniece Baiba Guste
Ekspozīcijas idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.
***
Izstāde “Klusā daba”, 04.08.2017.-15.09.2017.
Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
Darba laiks: darba dienās no 10.00-17.00; 05.08. no 10.00-17.00; 06.08. no 10.00-14.00; S., Sv. slēgts
_____________________________________________________________________________________________________
Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību (LMS) jau kopš 2001.gada ikgadēji rīko starptautiskus mākslas simpozijus Latvijas Mākslinieku savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī (www.zvartavaspils.lv). Kontakti, semināri, meistardarbnīcas un radošais darbs KOPĀ simpozija ietvaros aktivizē Latvijas mākslas integrācijas procesus pasaules mākslas apritē. Šovasar no 26.06.2017 - 07.07.2017 ir norisinājies: Starptautiskais Porcelāna Apgleznošanas Simpozijs “KOPĀ 2017” - „TOGETHER 2017”. Simpozijā piedalījās 23 dažādu nozaru mākslinieki, tika pārstāvētas 7 valstis: Anglija, Austrija, Krievija, Turcija, Lietuva, Polija un, protams, Latvija.
Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19.gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas BALTARS mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.
Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. g. keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Kopš 1999. gada porcelāna apgleznošanas simpoziji notiek Mākslinieku Savienības mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants. Kopš 2007. gada Zvārtavas simpoziju organizēšanu sadarbībā ar LMS pārņem Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas katedra. Simpoziju kuratore Ženija Loginova.
Tradicionāli lielās porcelāna vāzes ir apgleznošanas simpoziju galvenā tēma un Zvārtavas Laikmetīgās porcelāna apgleznojumu kolekcijas porcelāna istabu galvenie eksponāti. Simpozija labākie darbi nonāk Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā.
Izstādes atklāšana notiks piektdien, 4.augustā, pl. 16:00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā.
Simpoziju organizē: Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) un Latvijas Mākslinieku savienība (LMS)
Simpozija kuratore: Ženija Loginova
Simpoziju atbalsta: KKF, DMDM, LNMM, Galerija Apsīda, Merrild, Latvijas Maiznieks, Trikāta,
PF Ķekava, Rīgas Piensaimnieks
_____________________________________________________________________________________________________
LMS Muzeja izstāde
PINGPONGS. IDEJU SASPĒLE
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, rosina atcerēties vai no jauna ieraudzīt 20. gs. 2. pusē tapušos mākslas darbus, kuri izstādē “Pingpongs. Ideju saspēle” parāda tā laika sacensību garu mākslas dzīvē.
Plašajā ekspozīcijā vērojams nesenā laikmeta vēriens – gan lielajos darbu izmēros, gan dažādajā mākslas valodā, ko mākslinieki varēja attīstīt. Viņu radošais, aktīvais gars bija nerimtīgs vēlmē sacensties. Bagātīgā stilistika, centieni pētīt un studēt dabu, pasauli, stilizēt un vispārināt, klusināt un uzsvērt – tā ir saspēle, kurā mākslinieki varēja viens otru bagātināt. Arī pilnīgi pretējs sniegums tika uztverts kā izaicinājums, kas liek būt vēl trāpīgākam tēlojumā, krāsu izvēlē un toņu izsmalcinātībā. Mākslinieks bagātināja mākslinieku, bet skatītāja uzdevums un aicinājums bija augt līdzi un izprast mākslinieciskās domas.
Izstādes veidotāji vēlējušies radīt „saspēli”, un skatītājam ir iespēja vērot mākslas attīstību starp ekspozīcijas vecāko un jaunāko darbu, proti, Gunāra Hermanovska “Kartupeļu racēji” (1947) un Valda Krēsliņa “Saldais dūms” (1990), kur no aktīvās dzīves norišu (ražas novākšana, zivju kūpināšana, rumulēšanās u.c.) attēlošanas, spraigās izteiksmes līdzekļu izmantošanas un būšanas dzīves centrā tiek sasniegta tēlu samierināšanās ar dzīvi un pasaules vērošana it kā “no malas”. Izstādes koncepcija skar mūsdienās aktuālus jautājumus: mākslinieka lomu, atbalstu dažādos laikmetos, mākslinieka aktivitāti toreiz un samierināšanos tagad.
Izstāde apskatāma līdz 29.01.2017.
Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.
Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins
Atbalstītāji: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”
Attēli no izstādes ekspozīcijas (foto I.Dobičins):
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins un
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs
_____________________________________________________________________________________________________
„PATIESAIS KLUSUMS”
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde
13.01.2017. -17.03.2017.
Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī, Karlīnes ielā 40
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde „Patiesais klusums”, kas norisināsies no 13.janvāra līdz 19.februārim Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī, aicina 20.gs.60.-80.gadu mākslinieku redzējumā un izpausmēs ielūkoties lietu metafiziskajā būtībā vai „mierīgās dzīves” žanrā, kā to sauca 17.gs. Francijā. Tieši interjera priekšmeti, ziedi, grāmatas, trauki, sveāturi utt. – mūsu sadzīves liecinieki, mākslinieku brīvā, radošā gara izpausmes atklāj bez tematiskiem nosacījumiem, izdabāšanas konjunktūrai, bet ļaujoties savai formas, krāsu, triepienu un stilistikas valodai. Subjektīvi veidots kompozicionāls kārtojums, filozofiskas pārdomas vai priecīga sajūsma par objekta formu, virsmu, faktūru – tā ir mākslinieku izvēle, kam ļauties aicināts arī mūsdienu skatītājs.
Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā pārticības svētki un gandrīz kā nejaušības parādās filozofiskas pārdomas, nolemtības sajūta vai aizejošā skaistuma estetizācija. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu. Izstādē eksponēto mākslinieku: B.Bērziņš, O.Jaunarājs, I.Zariņš, O.Ābols, B.Vasiļevskis, J.Viļumainis, B.Baumane, J.Anmanis, J.Zemītis, P.Postažs, A.Zariņa, u.c.. darbos vērojams, ka klusās dabas žanrs ir daudznozīmīgs un var tikt izvērsts gan kā prieks par bagātīgo ražu vai sakrāls vēstījums, gan juteklisks baudījums vai pārdomu mirklis par pasaulīgās esības trauslumu.
Izstāde „Patiesais klusums” veidota kā turpinājums izstādēm “Pingpongs. Ideju saspēle” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un “Sarkanais un melnais” Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Profesionālās mākslas pieejamība reģionos” Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ciklā „Latvijas Mākslinieku savienības 75.gadu jubileja”.
Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.
Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins
Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspilī
Bruno Vasiļevskis (1939-1990) "Saules stars", 1987. Audekls, eļļa, 50x65 cm. LMS muzejs
_____________________________________________________________________________________________________
IZSTĀDE ,,SARKANAIS UN MELNAIS"
________________________________________________________________________________________________
Maija Tabaka "Cilvēki pilsētā", 1982. Audekls, eļļa, 170x130cm. LMS muzejs
Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde
9. decembrī, plkst. 17.00, atzīmējot Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubileju, Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 ikviens ir aicināts uz izcilās Latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes “Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija” atklāšanu.
Māksliniece ir viena no spožākajām latviešu gleznotājām. Maijas Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.
Maijas Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taāu galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.
Izstādē skatāmi darbi no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijas "Mans's” kolekcijas un privātkolekcijas.
Māksliniece saņēmusi daudzus apbalvojumus, kā arī viņai bijušas personālizstādes ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās pasaules valstīs. 1983. gadā par Maija Tabaku izdota grāmata (autors Zigurs Konstants), bet 1976. gadā uzņemta filma „Nostāsti. Maija Tabaka” (režisors Hercs Franks), izdota arī Līgas Blauas grāmata "Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi", u.c.
Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" prezidents Igors Dobičins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20. gs. otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957. gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001. gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.
LMS muzejs ir turpinājis 1941.gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas „Latvijas Mākslinieku savienība” darbību. Kopš 2014.gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.
LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka, Jānis Pauļuks, LeaDavidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.
Maijas Tabakas darbu izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma no 9. decembra līdz 26. februārim.
Izstāde Liepājas muzejā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
________________________________________________________________________________________________
Anita Meldere "Ansis kā burvis" a/e 1984
LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBAS MUZEJA IZSTĀDE "PORTRETS"
02.08. - 29.09.2014.
TEĀTRA NAMĀ "JŪRAS VĀRTI", KARLĪNES IELĀ 40, VENTSPILĪ.
Latvijas Mākslinieku savienība aicina uz izstādes atklāšanu 2014. gada 2. augustā plkst. 17.00 Teātra namā "Jūras vārti", Venstpilī.
Portrets mūsdienās ir ļoti populārs pašpatēriņa produkts ar t.s. pašiņu vai selfiju, kurus ikkatrs var izveidot nofotografējoties ar mobilā telefona palīdzību, un bieži vien jau tūlīt pat tas ir apskatāms globālajā tīmeklī. Cilvēciskā vēlme eksebicionēties ir ieguvusi vēl nebijušas iespējas atrādīt sevi publiskajā telpā. Varbūt tieši tādēļ būtiski ir ieskatīties portreta žanra mākslinieciskajās kvalitātēs?
Latvijas Mākslinieku savienība, aktualizējot savas mākslas darbu kolekcijas popularizēšanu, jau otro gadu ir aizsākusi Latvijas Mākslinieku savienības muzeja programmu „LMS MĀKSLAS DESANTS”, kas paredz, ka vairākās vietās Latvijas novados tiek veidotas ekspozīcijas, rosinot skatītāju iepazīt otru lielāko 20. gadsimta 2.puses mākslas darbu kolekciju Latvijā, kas ir nozīmīga ar izcilām mākslinieciskajām atklāsmēm.
Latvijas Mākslinieku savienība sadarbībā ar Teātra namu „Jūras vārti” pagājušajā gadā skatītājus iepazīstināja ar 20.gadsimta 80.gadu beigu glezniecību un tēlniecību, bet šī gada izstāde „Portrets” pozicionē laiku no 20.gadsimta 60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad portreta žanrs glezniecībā un tēlniecībā bija ļoti aktuāls, populārs un izvērsta tika tēmas attīstība.
Izstādē „Portrets” ir izvēlēti mākslas darbi, kas radīti dažādās mākslinieciskās izteiksmēs un stilistikā un nav bieži redzēti, piemēram, gleznotāju Leo Kokles, Anitas Melderes, Alda Kļaviņa darbi, kuru atšķirīgā glezniecības valoda atklāj liriska portreta iezīmes. Savukārt stilistikā, formveidē un materiālos bagātīgajā tēlniecības klāstā kā spoži meistari jāakcentē: Līze Dzeguze, Aleksandra Briede, Igors Vasiļjevs, kuru skulptūru izteiksmība kā mākslas aktualitāte nepazūd arī mūsdienās. Izstāde rosina aizdomāties par portreta žanra robežu paplašināšanu no reālām personībām līdz portretiem kā asociatīviem tēliem.
Izstāde „Portrets” ir apliecinājums, ka 20.gadsimta 70.-80.gados mākslinieki bija atraisīti domāšanā un, atklājot arvien jaunus izteiksmes veidus, ir vēlējušies parādīt visdažādākās personības un tēlus. Latvijas mākslas plašā amplitūda no klusinātiem toņiem līdz ekspresīvām krāsām, no lakoniski stilizētām granīta skulptūrām līdz graciozai plastikai bronzā ir mūsu kultūrvēstures nozīmīgs mantojums.
Mag.art. Baiba Guste
Izstādes koncepcijas autori: mākslas zinātniece Astrīda Valtere un tēlnieks Igors Dobičins
Teātra nams „Jūras vārti” mākslas un mūzikas projektu vadītāja Iveta Ērkšķe
Izstādes atbalstītāji: Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”.