10.augustā 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā starptautiskā grafikas festivāla „Printmaking In” ietvaros notiks saruna ar poļu mākslinieku Mačeju Jaroščuku (Maciej Jaroszczuk) un amerikāņu māksliniekiem Stīvu Vanoni (Steve Vanoni), Džimu Pērtlu (Jim Pirtle), Leksiju Haringtonu (Lexi Harrington), Maru Katalanu (Mara Catalan), Gebu Berru (Geb Berr) un mākslinieku apvienībām Wild Torus un Antibody Corporation.
Mačejs Jaroščuks ieradies Rīgā, lai rezidences laikā papildinātu savu grafikas darbu sēriju „Pelnu diena”. 11.augustā 16.30 jaunā galerijā LMS ēkā, 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā, 81.telpā, tiks atklāta Mačeja personālizstāde.
Festivāls „Printmaking In” piedāvā iespēju iepazīties ne tikai ar ASV grafiķu veikumu izstādē „Klusuma vētra”, kas apskatāma LMS galerijā, bet arī piedzīvot performances, kas norisināsies 11.augustā festivāla izstāžu atklāšanas rallija ietvaros, atklājot izstādes, kurās piedalās mākslinieki no ASV, Austrālijas, Ķīnas, Polijas, Igaunijas un Latvijas. Rallijs aizsāksies 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un turpināsies 16.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 17.00 Rīgas Mākslas telpā, 18.00 Gētes institūtā, 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā, 20.00 Kaņepes Kultūras centrā un noslēgsies 22.00 bārā Autentika.
Savukārt, sestdien, 12.augustā 20.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā festivāla ietvaros norisināsies Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas izrāde „Dzirdi mani”
Festivāls "Printmaking IN" ir ikgadējs starptautisks festivāls, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Festivāls rada vienojošu platformu māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm Eiropā, Skandināvijā, Amerikā, Austrālijā un Āzijā. Festivāla notikumi piedāvā iepazīt grafikas dažādās tehnikas visā to plašumā. Tas prezentē un kopj tradicionālās grafikas tehnikas (kā linogriezums, kokgriezums, sietspiede u.c.), bet parāda arī grafikas starpdisciplināro raksturu.
Festivālu organizē biedrība “Grafikas Kamera” un mākslinieku apvienība “NON GRATA” (Igaunija) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, biedrību “Latvijas mākslinieku savienība”, Izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”, Gētes institūtu Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmiju, Kaņepes kultūras centru, “Free Riga” un DABA.INFO. Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ASV vēstniecība Latvijā, Luste silkscreen studio, Akmeņlauzis, Zemgus Poligrāfijas Serviss, Folkklubs Ala Pagrabs, Upnet. Informatīvie atbalstītāji: RadioNABA, Arterritory, Satori.
Festivāla mājaslapa: www.printmaking.lv
Festivāla Facebook lapa: https://www.facebook.com/PrintmakingInLatvia/
Informāciju sagatavoja:
Māra Uzuliņa
Biedrība “Grafikas kamera”
Festivāla “Printmaking IN” koordinatore ārējās komunikācijas jautājumos
_____________________________________________________________________________________________________
Š.g. 14. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Māra Upzara personālizstādes "Vakara pastaiga" ietvaros notika tikšanas ar mākslnieku. Piedalijās Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas, Rīgas Kultūras koledžas un Ekonomikas un Kultūras augstskolas audzēkņi un pasniedzēji.
_____________________________________________________________________________________________________
Aicinām uz tikšanos ar mākslinieku Māri Upzaru 14.septembrī plkst. 16:00 LMS galerijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā!
LMS galerijā līdz 18.septembrim apskatāma gleznotāja Māra Upzara personālizstāde "Vakara pastaiga". Šī ir mākslinieka devītā personālizstāde, kas piedāvā apskatīt dažādu gadu darbu izlasi ar izteikti konstruktīvu krāsu laukumu kārtojumu.
Gleznotājs Māris Upzars beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1997. gadā. Tajā paša gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Mākslinieks skolojies pie izcilajiem latviešu gleznotājiem - Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa un Alekseja Naumova. Kopš 1991. gada regulāri piedalās izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Zviedrija, Gruzija, Beļģija, Zviedrija u.c. Māra Upzara darbi atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā ,Spānijā, ASV.
_____________________________________________________________________________________________________
Diskusija „Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”
Latvijas Mākslinieku savienība aicina ikvienu trešdien, 29.oktobrī plkst. 17.00 piedalīties diskusijā "Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā". Diskusija notiks LMS Galerijā, 11.novembra krastmalā 35.
„Baltijas ceļu” dēvējam par unikālu sociālu fenomenu, kas rada ietekmi arī uz šī laikmeta procesiem un ir nedzēšami iespiedies Baltijas tautu kolektīvajā atmiņā. Diskusijā risināsim dažādus jautājumus. Vai "Baltijas ceļu" var uztvert kā mākslas darbu? Kā izvēlētā protesta forma raksturo konkrētā laika situāciju Baltijas sabiedrībā un inteliģencē? Kas notiek ar inteliģences aktīvismu mūsdienās un vai „Baltijas ceļš” kā ideja spētu eksistēt arī 2014.gadā?
Diskusiju vadīs jauno mediju mākslinieks, urbānās vēstures un sabiedrības pētnieks Mārtiņš Eņģelis. Savu viedokli paudīs gan tā laika aktīvisti, inteliģences pārstāvji, mākslinieki, kā arī jauni cilvēki, kas skatās uz šo notikumu ar distanci un spēj analizēt to kā sociālu fenomenu sabiedrības norisēs. Dalību diskusijā apstiprinājis Romualds Ražuks, Juris Dobelis, Aleksandrs Demāenko un Igors Dobičins.
Diskusijas noslēgumā būs iespēja vērot Jura Podnieka filmas, kuras komentēs J.Podnieka asistents Aleksandrs Demāenko . Paredzētās filmas: "Krustceļš", "Impērijas gals" un "Vai viegli būt jaunam?".
Diskusija notiek Baltijas valstu mākslinieku ceļojošās izstādes "KELIAS/CEĻŠ/KETT" ietvaros, tāpēc diskusijas laikā būs lieliska iespēja aplūkot mūsdienu mākslinieku darbos pausto attieksmi pret „Baltijas ceļu”. Izstāde ir ieskats mūsdienu Baltijas mākslā, jo no katras valsts piedalās 12 dažādu mākslas veidu pārstāvji, kuru darbos vērojama gan krāsu ekspresija un izteiksmīgu triepienu faktūras, gan arī minimālisms un lietišķums, kas parāda cik ļoti dažādi cilvēki izjūt „Baltijas ceļu”. Arī katram māksliniekam asociācijas par šo notikumu ir pilnīgi savādākas, tāpēc izstādē eksponētie darbi atspoguļo plaša spektra emociju, uztveres un sajūtu daudzveidību.
Izstāde „KELIAS/CEĻŠ/KETT” būs aplūkojama LMS Galerijā līdz 3. novembrim.
***
Diskusija „Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”
29.oktobrī pulksten 17.00
LMS galerijā, 11.novembra krastmalā 35
_____________________________________________________________________________________________________
DISKUSIJA "DĀRZA KERAMIKAS FENOMENS
22.08.2014. PLKST. 17:00
LMS GALERIJA, 11. NOVEMBRA KRASTMALA 35
Diskusijā piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem kā Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., kā arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu.
Tikšanos aktīvā sarunā un viedokļu apmaiņā vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.
_____________________________________________________________________________________________________
Ja vispār ir vajadzīga Mākslinieku savienība, tad kāda, kam un kāpēc.
Dīvaini un tomēr.
Decembrī apmēram trešā daļa Mākslinieku savienības biedru pulcējās Latviešu biedrības namā, lai apspriestu vairākus jautājumus; a) par iestāšanos UNESCO AIAP (Starptautiskajā plastisko mākslu asociācijā); b) par Mākslas fonda darbību un ar to saistītajām finansiālajām problēmām; c) par informācijas centra izveidošanu Mākslinieku savienības paspārnē un d) par Mākslinieku savienības kongresa sasaukšanu nākošā gada aprīlī.
Šīs sapulces gaitu sīkāk aprakstījis Pēteris Bankovskis 13.decembra Literatūrā un Mākslā, turpat savos iespaidos par to dalās Herberts Dubins, tādēļ šeit gribu pakavēties pie jautājuma, kas visā sapulces gaitā zemtekstā jautās vai aiz katras frāzes un katras traģikomiskās situācijas, kuru šajā sapulcē netrūka, tomēr noformulēts nez kāpēc netika. Un, proti- jautājums par pašas MS pastāvēšanu: ja tā vispār vairs ir vajadzīga, tad kāda, kam un kāpēc. Citiem vārdiem- un tas šoreiz ir tīrs formas jautājums- kas un kādā veidā palīdzēs mūsu radošajai inteliģencei – vai konkrētajā gadījumā – lielai un visai nozīmīgai tās daļai – māksliniekiem saglabāt savu pašapziņu. vai to spēs MS, kas līdz šim pastāvēja kā institūts, kura pamatfunkcija bija ideoloģijas reprezentācija?
Varbūt tas izklausīsies dīvaini un tomēr- tieši šāds institūts šobrīd šķiet vairāk nekā jebkad vajadzīgs lielākajai daļai mākslinieku. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs-ideoloģiskais vakuums, kas pašreiz valda mūsu inteliģences prātos, un nespēja veidot individuālu ideoloģiju savas mākslas ietvaros, jo nekas tāds, protams, Mākslas akadēmijā līdz šim netika mācīts.
Nedaudz sarežģītāka šī lieta izskatās no reprezentācijas viedokļa. Ko tad galu galā MS reprezentēs- ideoloģiju vai mākslu, un, ja nu mākslu, tad kādu? Pasaulē par visreprezentablāko šobrīd uzskatā tādu mākslas formu, kuru nav iespējams prezentēt. Tā ir māksla , kurai gluži vienkārši jāļauj būt, jo tā ir visefektīvākais cilvēka radošā potenciāla ģenerators. Pagaidām mums vēl ir šāda māksla un mums patiešām ir samērā daudz lielisku gleznotāju, grafiķu, arī daži tēlnieki, taāu, lai tas tā būtu, patiešām, šajā teikumā divreiz ir jāsvītro vārds mums. Līga Purmale vai Boriss Bērziņš nepieder mums, Kristaps Ģelzis vai Ojārs Feldbergs nav mūsu- viņi ir paši sev, savi. Tādējādi MS reprezentācijas funkcijām vajadzētu aprobežoties ar bezkaislīgu informācijas centra darbību. bet te atkal veidojas apburtais loks, jo ideoloģijas reprezentācija šāda informācijas centra programmā, protams, neietilpst. Acīmredzot mākslīga Mākslinieku savienība, kas vienlaicīgi būtu spējīga darboties uz iekšu, piepildot ideoloģisko vakuumu, un uz āru-to reprezentējot, būs visai nestabils institūts. Un, pat ja izveidotos divas, kā ieteica P. Bankovskis, vai pat trīs un vairāk mākslinieku savienības, tad tomēr jautājums paliek- ko tādas dos mākslai un kultūrai? šis jautājums ir zīmīgs savā divdaļībā, jo mākslu nevajadzētu jaukt ar kultūru, tāpat kā dzīvu zivi ezerā nevajadzētu jaukt ar zivju zupu launagā. Un satraucošākais šeit nav vis tas, ka mums pašreiz trūkst kultūrpolitikas stratēģijas praktiskai rīcībai, bet gan tas, ka politiķi augstprātīgi ignorē kultūru un vēl jo vairāk mākslu kā politisku faktoru, proti, ka nav perspektīva ieskata reālajos kultūras procesos, tātad faktiski arī politikā. Būtu pēdējais brīdis noskaidrot atšķirības starp Rietumu vēsturiski izveidojušos demokrātijas modeli, mūsu pašu mītisko demokrātijas priekšstatu un krievu tradicionālā nihilisma raugu, kas briedina pašreizējos demokrātisma centienus Austrumos.
Līdz šim tīši nepieskāros finansiālajām problēmām, kas MS sapulcē tika apspriestas visai kaislīgi. Šķiet, ka tām pašreiz atrisinājuma nav. Turklāt varas struktūras, kādas tās ir bijušas un būs, arvien centīsies diktēt savus nosacījumus, atliek vienīgi cerēt, ka saprāta robežās. Taāu inteliģences un jo īpaši radošās inteliģences prioritāte ir pasaules procesu tiešā un visaptverošā izpratnē. Jaunie viduslaiki, kas ar joni tuvojas, acīmredzot būs pārsteigums daudziem.
Juris Boiko
Publicēts laikrakstā „Diena”