Biruta Baumane (1922 – 2017) “Klauns Antonio”, 1973. Audekls, eļļa, 120x84 cm. LMS muzejs
Š.g. 6 .jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība piemin 2017. gada 21. janvārī mūžībā aizgājušo mākslinieci Birutu Baumani (06.06.1922.-21.01.2017.).
Biruta Baumane dzimusi 1922. gada 6. jūnijā, bērnību pavadījusi Tērvetē, vēlāk mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazīties Romāna Sutas mākslas studijā. No 1941. gada studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā pie V.Tones, V.Purvīša u.c., ko 1948.gadā absolvējusi ar diplomdarbu „Eksāmeni” pie gleznotāja J.Liepiņa, bet paralēli studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties 1944. gadā viņa turpināja studēt filoloģijas fakultātē.
Gleznotāja Biruta Baumane izstādēs piedalījās kopš 1956.gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1959.gada. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas mākslā Biruta Baumane iezīmējas ar vitālu pasaules izjūtu, kas raksturo arī viņas glezniecību un plašo tēmu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada modernisma stilistikā interpretējot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjūtu, bet ar precīzu raksturotājas talantu patiesi un trāpīgi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas. Unikāla un latviešu glezniecībā reta tematika ir cirks, kurā B.Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedības šķautnes, personīgās izjūtas un skatuves pieprasīto spožumu. Spilgtā mākslinieces personība Latvijas glezniecībā pārliecinoši un spoži ir izveidojusi paliekošu skaudras dzīves tēlojumu krāsainajā laikmeta paradigmā.
Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.
_____________________________________________________________________________________________________________
Sākot ar 2. jūniju, LMS muzejā 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā apskatāma jauna LMS muzeja ekspozīcija “Vasarsvētki”.
Aicinām apmeklēt LMS muzeju!
Biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” muzejs izveidots 2001. gada 27.septembrī, ar mērķi popularizēt unikālo LMS 20. gs. otrās puses mākslas darbu kolekciju.
Darba laiks: Pirmdiena – Piektdiena, plkst. 12:00 – 17:00
_____________________________________________________________________________________________________________
Juris Mauriņš „T.Zaļkalna portrets”, 1970. Bronza, 27x26x33 cm. LMS muzejs
Šodien, 30. novembrī, tiek atzīmēta 140. jubileja latviešu tēlniecības pamatlicējam tēlniekam Teodoram Zaļkalnam (1876-1972)!
Mākslinieks Teodors Zaļkalns 1899.gadā beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, ar specializāciju dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. No 1899. līdz 1901.gadam mācījies Minhenē un Parīzē, arī Ogista Rodēna darbnīcā pie Emila Antuāna Burdela.
Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks no 1921-1958.gadam. Izaudzinājis vairākas latviešu tēlnieku paaudzes: Valdis Albergs, Rasma Bruzīte, Lea Davidova-Medene u.c.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1944.gada.
Strādājis monumentālajā (piemineklis Rūdolfam Blaumanim Rīgā, granīts, 1929.g. un piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā, bronza, granīts, 1938.g.), portreta („Modesta Musorgska portrets”, keramika, 1928.g.), animālijas („Cūka”, granīts, 1937.g.), memoriālajā (piemineklis dzejniekam Jānim Porukam Rīgas Meža kapos, granīts, 1930.g.) un mazās formas („Sēdošā māmiņa”, granīts, 1923.g.) tēlniecībā un medaļu žanrā.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.
Teodors Zaļkalns formulēja latviešu tēlniecības pamatprincipus, formveidi, radījis izpratni par materiālu pielietojumu tēlniecībā un to apstrādi traktātā ”Tēlnieciski būtiskais”.
„T.Zaļkalns, pats būdams mākslinieks, kura darbos materiāla izvēlei un tā īpašību iekļaušanai tēla pamatjēgā bija liela nozīme, tomēr uzskatīja, ka materiāls pats par sevi nemaina plastiskā būtību, bet piešķir tai vienīgi zināmu nokrāsu vai noskaņu. Kaut gan tikai tad, ja darbs ir īstenots paliekošā materiālā, mēs to uztveram kā pilnībā iemiesotu un pabeigtu plastisku veselumu.” Mākslas zinātniece R.Čaupova
_____________________________________________________________________________________________________________
Mākslinieku nams 11.novembra krastmalā 35, Rīgā
Š.g. 26.oktobrī stājas spēkā Kultūras ministrijas pieņemts lēmums iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Mākslinieku namu 11.novembra krastmalā 35, Rīgā.
https://www.vestnesis.lv/op/2016/207.15
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ēkas t.s. „Mākslinieku nams” arhitekts ir Kārlis Plūksne (1906-1973), kurš izstrādājis projektu LPSR republikāniskajā Projektu institūtā (vēlāk Projektēšanas institūts “Latgiprogorstroj” un “Pilsētprojekts”) no 1953. līdz 1955.gadam. Ēka būvēta no 1956.gada līdz 1957.gadam un 1960.gada 10.decembrī ēka pieņemta ekspluatācijā.
„Mākslinieku nams” ir viena no pirmajām ēkām, kas tapa pēc vēsturiskā PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 04.11.1955. gada lēmuma pieņemšanas “Par pārmērību novēršanu projektēšanā un arhitektūrā” Nr.1871[1]. „Mākslinieku nama” arhitektoniskais veidols spilgti raksturo tā laika politiskos uzstādījumus, kas izpaudās radošā risinājumā ar racionālu pieeju veidojot šī nama konstruktīvo pamatkorpusu ar līdzās esošo sfērisko būvapjomu un lakonisko fasādes vizuālo risinājumu. Pēckara modernisma vēl t.s. padomju modernisma vai vēlīnā modernisma stilistikā celtais „Mākslinieku nams” ir radīts profesionālu mākslinieku radošai darbībai, tās eksponēšanai un pārvaldei.
Latvijas arhitektūras un mākslas vēsturē būtiski tiek uzsvērts, ka „Mākslinieku namā” ir izveidota pirmā izstāžu zāle, kas veidota profesionālās vizuālās mākslas darbu eksponēšanai kā telpa, kas nepieder kādai no valsts pakļautībā esošajām kultūras vai muzeju institūcijām.
Ēkas sākotnējā funkcija un arhitektoniskais būvapjoms nav mainījies, kā arī fasādē saglabājies pēcmodernismam raksturīgais logu ritms, autentiskais apmetums un krāsojums.
Svarīga ir arī ēkas kultūrvēsturiskā nozīme, jo tajā radoši strādājuši izcili Latvijas gleznotāji, grafiķi, tēlnieki: Leo Kokle, Eduards Kalniņš, Jānis Pauļuks, Laimonis Blumbergs, Inga Brūvere, Dace Lielā, Nele Zirnīte, Rita Blumberga, Laimonis Blumbergs, Kurts Fridrihsons u.c. Savukārt, tēlniecības nozarei būtiski, ka namā ir izveidota specifiska tēlniecības darbnīca, kas ar savu vērienīgo sfēriski izvērsto apjomu pamanāma Rīgas pilsētainavā, un te darbojies tēlnieks Emīls Melderis, bet ilgstoši strādājusi tēlniece Lea Davidova Medene, kas ar savu novatoriski lakonisko formveidi ir nozīmīga Latvijas portrettēlniecības autore.
Mūsdienās sākotnējā ēkas funkcija ar specifisku nozīmi - profesionālu mākslinieku radošajam darbam, mākslas eksponēšanai, kolekcionēšanai un pārvaldei – ir saglabājusies un nav mainījusies. Šobrīd „Mākslinieku namā” mākslinieki darbojas savās radošajās darbnīcās, kā arī oforta un litogrāfijas darbnīcās, joprojām tiek veidotas izstādes, un nozīmīgi, ka ēkā apskatāmas Latvijas Mākslinieku savienības (turpmāk – LMS) muzeja ekspozīcijas.
„Mākslinieku nams” ir vēsturiska laikmeta zīme Latvijas kultūrtelpā, kas veidojusies līdz ar LMS kā kultūras un radošās industrijas attīstību. Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” veicina radošo darbību, popularizē profesionālo mākslu, uztur savus īpašumus un saglabā vērtības, uzsverot arī „Mākslinieku nama” pēckara modernisma arhitektoniskās kvalitātes.
Biedrības “ Latvijas Mākslinieku savienība”
valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins
[1] ПоÑтановление Центрального Комитета КПСС и Совета МиниÑтров СССРот 4 ноÑÐ±Ñ€Ñ 1955 года â„–1871 «ÐžÐ± уÑтранении излишеÑтв в проектировании и ÑтроительÑтве» [tiešsaiste] [skatīts 27.11.2015]. Pieejams: http://www.sovarch.ru/postanovlenie55/
_____________________________________________________________________________________________________________
Otrdien, 27.septembrī, Latvijas Mākslinieku savienības muzejam ir
15 gadu jubileja!
2016.gada 27.septembrī gaidīsim ciemos, kad LMS muzeja visas ekspozīcijas būs atvērtas no plkst.12.00 - 17.00. Ieeja - bez maksas!
LMS muzejs ir biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" (LMS) īpašumā esošs unikāls 20. gs. otrās puses mākslas darbu krājums.
Uz tikšanos!
Pārsla Zaļkalne "V.I.Ļeņins", 1987. Bronza, 69x56x20 cm. LMS muzejs
_____________________________________________________________________________________________________________