Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2021 Izstādes galerijā 2020 Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Balss no nekurienes Lietuvas mākslinieku izstāde Mākslas dienas 2012. VIZUĀLĀ VIRTUALITĀTE Snobu tabors 14. Latvijas medaļu mākslas triennāle Mana Gleznotāja Vladimira Kozina 90 gadu jubilejas izstāde "Lidojums" Tēlniecība. No Terpja līdz Mazūrijam Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

Izstāde "Tēlniecība. No Terpja līdz Mazūrijam" 
19.10.2012 - 16.11.2012


Divi vārdi – Terpis un Mazūrijs – nezinātājam tie neizsaka neko, bet šaurākā tēlnieku vidē, un it īpaši Igora Dobiāina (izstādes koncepcijas autors) izteikumos, ir dzirdēti. Tā tiek saukti divi tēlnieki: Alberts Terpilovskis (1922–2002) un Kristaps Strauts (dz. 1973). Mākslinieki, starp kuru vārdiem un radošo darbību var ievietot nozīmīgu Latvijas tēlniecības prakses posmu.


 

 

 

Šo periodu iezīmē A.Terpilovska kā pedagoga (Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības katedras pedagogs no 1971.gada) devums vairāku tēlnieku paaudžu izglītošanā, un K.Strauts kā viens no pēdējiem viņa studentiem.

Izstādes koncepciju ir veidojis tēlnieks, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) prezidents Igors Dobičins, kura viena no darbības prioritātēm ir aktualizēt un popularizēt tēlniecības nozari. Izstādē viņš eksponē savrupu skatījumu: Latvijas tēlniecības skola – A.Terpilovska pedagoga un mākslinieka personība – 20.gadsimta 70.-90.gadu tēlniecības formveides aspekti audzēkņu darbos. Šīs ekspozīcijas mērķis ir uzrādīt tā laika mākslas paradigmas, izglītības nozīmīgumu un radošās izpausmes, respektējot izstādes apjomu, kurā kā svarīga laikmeta liecība neiekļaujas monumentālā, monumentāli dekoratīvā, memoriālā un medaļu māksla. 

A.Terpilovska daiļradei raksturīga lakoniska plastika, ritmizēts masu kārtojums, stilistiski mazliet vispārināts, vienkāršā kompozicionālā uzbūvē balstīts precīzs tēlu un sižetu atveidojums. Radošā darbība ir bagāta: monumentālie darbi ar vērienīgumu dinamiski saspringtā formas valodā, tiešs vērojums portretos, un gan liriska, gan atjautīga humora noskaņa žanrisko sižetu un folkloras, mitoloģisko tēlu plastiskajā skaidrībā. Līdzās radošai darbībai A.Terpilovskis 27 gadus (1971 – 2002) ir bijis LMA Tēlniecības katedras pedagogs ar stingru nostāju un izpratni, kas balstīta tradicionālā tēlniecības formveides, žanru, sižetu un materiāla izjūtā. Izstādes intriga ir izvērtēt skolas, A.Terpilovska kā pedagoga un katra autora pozīciju: pielāgošanos vai atgrūšanos no ierastā. 

Izstādes koncepcija attīstīta izmantojot LMS muzeja krājuma iespējas, kas ir veidots no LPSR Mākslas fonda iepirkumiem (līdz 1991.gadam), kā arī izvērstākam un precīzākam attiecīgā tēlniecības procesa atspoguļojam ekspozīcija papildināta ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un autoru īpašumā esošajiem darbiem. 

Ekspozīcija rosina ieskatīties gan vispārpieņemtajās, klišejiskās tēmu variācijās, gan avangardiski stilistiskajos meklējumos: reālismā balstītie portreti (A. Terpilovskis, G.Stepanovs u.c.), koktēlniecības iespējas (Z.Galūns, V.Kurzemniece, M.Veilande u.c.), jauni apjoma, telpas un kustības mijiedarbības meklējumi mazās formas tēlniecības improvizācijās (Ligita Ulmane-Franckeviāa, D, Nīcmane u.c.), dažādie materiālu apstrādes paņēmieni, kur jāizceļ 70. gados aizsāktā tiešās kalšanas metode un paplašināta akmenstēlniecības tematika ar metaforisku tēlainību (O.A.Feldbergs, O.Breģis, J.Zihmanis u.c.), modernismā balstīto abstrahētu formu meklējumi (A.Vārpa, I.Dobičins u.c.), laikmetīgie strāvojumi (A.Neretniece) un 90.gadu LMA studentu sniegums ar izjustu formas plastiku un konceptuāliem risinājumiem mūsdienās (K.Panteļejevs, A.Bikše, O.Šilova u.c.). 

Izstādē parādīts kā mijiedarbojoties laika garīgajam strāvojumam, varas pieprasījumam un izglītības pamatīgumam, veidojas mākslinieku iespējas un vēlēšanās, apjukums un bailes atrauties no ierastā, un sajūtot laikmetu, veidot citu skatījumu.

Alberts Terpilovskis (18.10.1922.–20.09.2002.)
Valsts Mākslas akadēmiju beidzis 1949.gadā. 
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs (1971–1998).
LPSR Tautas mākslinieks (1989).

Nozīmīgākie monumentālie darbi:
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, arhitekts Gunārs Asaris, Liepāja (1977).
Piemineklis 1905.gada cīnītājiem, arhitekts K. Plūksne, Rīga (1960). 
Piemineklis Andrejam Upītim, arhitekts Gunārs Asaris, Rīga (1982), 
Kapa piemineklis rakstniekam Leonam Paeglem, II Meža kapi, Rīga (1960). 

LMS muzejs ir dibināts 2001.gada 27.septembrī. LMS muzeja krājums aptver vairāk nekā 16000 mākslas darbu, kurus no 1957. līdz 1991.gadam Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Mākslas fonds iepirka gan no izstādēm un mākslinieku darbnīcām, gan slēdzot līgumus ar konkrētiem autoriem.

 

Mākslas zinātniece Baiba Guste

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
11. novembra krastmala 35, Rīga
Tālr.:  +371 2913895, 
e-pasts: [email protected] 
www.lmsmuzejs.lv


Atbalstītāji un sponsori: LR Kultūras ministrija, VKKF, LNMM

Latvijas Mākslinieku savienības galerijas darba laiks: T, C, P, S 12.00–17.00

 
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
www.lmsgalerija.lv