Līga Jukša "Citas durvis", 2018. Audekls, eļļa, 120x100 cm
Līgas Jukšas
personālizstāde
"CITAS DURVIS"
24.05.-30.06.2019.
No 2019. gada 24. maija līdz 30. jūnijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma gleznotājas Līgas Jukšas personālizstāde „Citas durvis”. Izstādē tiks eksponēti pēdējos gados tapuši darbi.
Izstādes atklāšana: 2019. gada 24. maijā, plkst. 18.00.
Līga Jukša – māksliniece, kura izkopusi individuālu un viegli atpazīstamu glezniecības stilu ar sev raksturīgu kolorītu, triepiena ekspresiju un abstrahētu tēlojuma metodi. No 1994. līdz 2000. gadam Līga Jukša studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, 2000. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Līgas Jukšas daiļradi jau kopš studiju laikiem caurvij dažādos avotos sakņoti un personiskajā pieredzē nozīmi ieguvuši simboli. Gleznās sintezējas atšķirīgās garīgajās praksēs un filozofiskajās pamatnostādnēs rastas atziņas, kā arī jēgpilni, māksliniecei un jebkuram indivīdam būtiski, jēdzieni. Cilvēku līdzāspastāvēšana, savstarpējā mijiedarbība, pāreja no viena stāvokļa otrā, bērnība, laiks un telpa, domas un domāšanas process, plaša cilvēcisko izjūtu amplitūda un sevis izzināšana, arī atsevišķu reliģisku sižetu interpretācijas – tās ir tēmas, kas tiek skartas Līgas Jukšas darbos. Ikvienā gleznā ietverta skaidra un dziļa mākslinieces doma, kas skatītājam visbiežāk tiek nodota caur figurālu tēlu valodu vai priekšmetisku objektu traktējumiem, retāk par domas izteicēju izvēloties monohromas krāsu plaknes. Arvien tiek atrasti savdabīgi attēlotā rakursi, proporcijas, izteiksmīga fragmentācija un dinamiski kompozicionālie risinājumi. Laika un kustības atspoguļojumam nereti izmantoti vairākkārtēji elementu atkārtojumi vienviet. Šis paņēmiens apgūts studējot kubisma figurālās kompozīcijas maģistra darba izstrādes ietvaros. Līga Jukša savai subjektīvajai izteiksmei atradusi vairākus spēcīgus motīvus, kas laika gaitā attīstās, transformējas, iegūst jaunas gleznieciskās izpausmes, bet nezaudē sākotnējo nozīmi. Atvērtas plaukstas, grāmatas, kausu jeb biķeru, domformu vizualizētās aprises kļūst par Līgas Jukšas ideju izteicējiem daudzu gadu garumā. Īpaši nozīmīgs ir stilizēts, atvērtību simbolizējošs plauktas veidols, kura variabli fiksētais tēlojums sastopamas gandrīz ikvienā mākslinieces darbā. Līgas Jukšas gleznās plauksta var būt žestu, emociju un kustības paudēja, kā arī pašpietiekams izziņas un pētniecības vienums.
Izstāde "Citas durvis" ļauj izsekot vairākām tematiskajām vadlīnijām. Tā ir pārejas tēma, kas iesākas ar izstādes nosaukumā pieteiktajām „durvīm”. Ikvienas durvis ir simbols pārejai no vienas teritoriālās situācijas citā, kas var būt gan materiālā formā, gan garīgā nozīmē. Līgai Jukšai durvis ir simboliski vārti jeb portāls uz fiziski neredzamo domu valstību, tās ir cilvēku būtības telpas, kurās notiek virzība dažādos pieredzes un dvēseles attīstības līmeņos. Pārejas tēmu paplašina gleznās mērķtiecīgi ienestais laivas siluets, kas pieļauj dažādas asociatīvās un uztveres variācijas. Laiva var kalpot par līdzekli, ar kuru pāreja starp dažādajām dimensijām tiek veikta, gan būt starpnieks starp pagātni un nākotni, gan apzīmēt garīgo izaugsmi. Daudzu tautu mitoloģijā laiva simbolizē nokļūšanu no dzīvo pasaules uz mirušo. Līgas Jukšas darbos laiva parādās kā domformas tēls, laivas pārved domas, ko cilvēks pārdzīvo un palaiž kopējā domu areālā. Atsevišķi izstādes darbi tiek izvērsti ārpus fiziski definētās plaknes, turpinot gleznās tēlotā robežas ar līdzās pievienotiem reālās vides elementiem – apaviem. Kurpes kristīgajā tradīcijā tiek saistītas ar cilvēka pasaulīgo dabu, bet to novilkšana pirms ieiešanas kādā telpā simbolizē novēršanos jeb atkāpšanos no pasaulīgā. Ekspozīcijas ietvaros tās nosacīti pārved skatītāju no materiālās, taustāmās realitātes uz smalki strukturēto mākslas dimensiju. Atsevišķs iztādes darbs veltīts tibetiešu reliģijā rastajai bardo tēmai, kurā termins „bardo” parasti apzīmē starpstāvokli starp nāvi un atdzimšanu. Darbu veido divas gleznas, kuras savieno vidū nesadalīts pamatnes audekls. Autores izvēlētais kompozicionālais sniegums konceptuāli telpiskā formā ataino mentālo pārejas posmu no vienas dzīves uz otru.
Ar tiešo, gleznās ietverto idejisko pamatu organiski sasaucas Līgas Jukšas tīrais, nesamākslotais, šķietami naivais izteiksmes veids, kas nereti sabalsojas ar kubisma mākslas iedvesmotiem principiem. Ekspresīvs, izjusts triepiens saskaņojas ar pārdomātām un konkrētu nozīmi vēstošām tonālajām niansēm, tādējādi paspilgtinot gleznu emocionālo slodzi. Lai gan darbos dominē atraisīta stilistika, ikvienam tēlam, līnijai, krāsai ir sava noteikta loma. Taču tas nav apzināti estetizēts vai pašmērķīgs inscenējums, bet gan saskaņā ar mākslinieces iekšējo pārliecību pausts vizuāls vēstījums. Precīzi formulētā kompozīciju iecere tomēr neizslēdz iespēju ikvienam rast Līgas Jukšas gleznu daudzslāņainajā simbolismā un veidolos tieši sev pietuvinātus tēmu skaidrojumus un individuāli interpretēt gleznās tvertos tēlus. Līgas Jukšas daiļrade aicina skatītājus būt klātesošus, līdzpārdzīvojumu gūstot iedziļinoties, nevis pavirši garāmejot vai iekšēji distancējoties.
Mag. art. Diāna Laguna
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
Adrese: 11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050
Tel: +371 26628302; +371 29138952
E-pasts: [email protected]