LMS MUZEJA KERAMIKAS KOLEKCIJA IZSTĀDE
"JŪGA MĀKSLA"
21.07. - 05.10.2014.
Izstāde “Jūga māksla” ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāžu cikla „SAULES APMIRDZĒTIE” trešā ekspozīcija, kurā šoreiz redzami LMS muzeja Keramikas kolekcijas vērienīgie, apjomos lielākie, nozīmīgākie un interesantākie darbi. Dekoratīvā keramika, tiek akcentēta kā neatkarīgs, neparasts fenomens Latvijas mākslā. Izstādes nosaukums "Jūga māksla" rosina domāt par māksliniecisko brīvību, radošo neatkarību un nebeidzamo vēlmi pašapliecināties laikmetā, kam bieži vien tiek piedēvēta apspiestības un verdzības aura.
Mākslinieki eksperimentējot ar formu, tehnikām, apdedzināšanas iespējām vienmēr ir pierādījuši vēlmi arvien vairāk un spēcīgāk radoši izpausties. Jau 1969.gadā notika republikas pirmā dārza keramikas izstāde, taāu šī veida keramika kā patstāvīgs žanrs dekoratīvās keramikas ietvaros bija aizsācies sešdesmito gadu sākumā, kad arī pasaules mākslas praksē parādās modernisma formveides jauni meklējumi un izzinātas novatoriskas tehnoloģiju iespējas.
Izstādē akcentēti 20.gadsimta 70.-80.gados radītie darbi, kad keramiķi plaši izvērsa savu darbību, radot lielas formas, kuru ambiciozais vēriens un apjoms tos nošķir no sīkplastikas, ar ko tomēr visbiežāk asociējas keramika, un tuvina tos tēlniecības mērogiem. Izstādes kontekstā mākslinieku dažādajos rokrakstos izceļas personības spēja īstenot individuālu mākslas valodu, piemēram, Ritas Einbergas (1921-1979) mākslas galvenie ierosinātāji bija daba un pašas iekšējie pārdzīvojumi, dzīves iespaidi un izjūtu maiņas, kuri izpaudās kustības meklējumos. Viņa bija viena no pirmajām, kuras darbi uz vispārējā kopīgā atturīgā toņa izcēlās ar tādu „nekaunību” kā krāsainību un košumu. Savukārt Violetas Jātnieces (1939) darbos redzama mākslinieces radošie meklējumi starp apjomu plastiku un formas, silueta izteiksmību. Viņas plastiskie locījumu un krokojumu ritmi veido monolītu formu traktējumu, kuriem ekspozīcijā piešķirta lidojoša ekspresija. Īpašs novators keramikā bija Pēteris Martinsons (1941 -2013), kura ģeometriskās formas sākumā izraisīja asas diskusijas un netika pieņemtas, jo esot māla materiālam svešas, bet viņš izaicināja un argumentēja pretī, ka neesot pierādīts, kas radies agrāk pods vai ķieģelis. Līdz ar viņa panākumiem starptautiskās skatēs, tika arvien vairāk pieradināta sabiedrība pie domas, ka ģeometriskas formas var pastāvēt līdzās brīvi modelētai plastikai. P.Martinsona monolītās formas izstādē ir eksponētas divās telpās, kurās akcentēta viņa radošā iztēle par kosmosa tēmu, par domubiedriem no citas civilizācijas, par zemi, kas nav redzēta un sniedz pārliecinošu ieskatu par mākslinieka daiļradi.
Dārza keramikai vienmēr likts uzsvars uz mākslas darba un vides harmoniju, to savstarpējām attiecībām, abstraktajām formām papildinot, iekļaujoties vai kontrastējot ar redzamo fonu. Izstādes ekspozīcijas dizaina autori Igors Dobičins un Jānis Purcens, nu jau LMS galerijas raksturīgajā ne zemei, ne sienām piesaistītajā ekspozīcijā, atkal radījuši unikālu telpu, kas ļauj ieraudzīt šķietami pazīstamo citādos rakursos, akcentējot LMS Muzeja krājuma vērtības un Latvijas mākslas neparasto bagātību.
P.S. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja Keramikas kolekcijas darbi apskatāmi arī Latvijas Mākslinieku savienības muzeja Atklātā krājuma ekspozīcijā 3.stāvā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā un Keramikas kolekcijas izstādē Gaujas ielā 5, Rīgā Latvijas Mākslinieku savienības radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA”.
Mākslas zinātniece Baiba Guste
LMA Mākslas zinātnes nodaļas studente Diāna Kaijaka
Izstādes kurators: Igors Dobičins
Izstādes iekārtojums: Igors Dobičins, Jānis Purcens