TUMSA UN GAISMA - Maija Bērziņa
„TUMSA UN GAISMA”
„Gleznojot man ir vajadzīga dabas klātbūtne. Vismaz tuvumā, kaut vai aiz loga. Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas. Tāpēc es piedalos daudzos plenēros – Latvijā, Lietuvā. Agrāk es skicēju, zīmēju, tieši dabā. Man bija sakrātas veselas mapes ar šādiem uzmetumiem. Taāu sapratu – pēc kāda laika mana interese par šiem motīviem zūd. Skicē ieliku visu spēku un visu dedzību. Īstais darbs iznāca vienīgi kā atkārtojums vai kopija. Tāpēc tagad strādāju ala prima – dabā iesāku gleznot un arī pabeidzu. Strādājot darbnīcā, darbu var pārmocīt un pazaudēt sākuma noskaņu. Taāu noskaņa man ir vissvarīgākā. Es varu izmainīt ainavas elementu un zīmējumu, taāu noskaņa vienmēr paliek – tas ir kāds aizejošs mirklis vai, piemēram, vasaras tveice. Man patīk priecīgas, vieglas un gaišas krāsas. Saule un vasara. Savu smagumu gleznās iekšā nelieku. Rīkojos tieši otrādi – gaiši gleznojot, cenšos tos aizmirst. Tāpēc vēlie rudens un ziemas mēneši man ir visgrūtākie – tumšais laiks mani nospiež. Tad sēžu un domāju, taisu skices.”
Maija Bērziņa