Gleznotāja Jēkaba Spriņģa 100 gadu jubilejai veltītā izstāde
„No reālā uz abstrakciju”
Jēkabs Spriņģis dzimis 1907. gada 28. novembrī Aizputes apriņķa Klosteres pagastā, miris 2004. gada 19. novembrī Rīgā.
Pirmā iepazīšanās ar mākslu Jēkabam Spriņģim notikusi ap 1924. gadu Aizputes vidusskolā, kad paša acīm skatītas un vērtētas latviešu vecmeistaru (V. Purvīša, J. Valtera, V. Matveja) gleznas. Interese par glezniecību aizvedusi uz Liepājas Mākslas amatniecības skolu (1927-1930), kur pabeigta dekoratīvās gleznošanas klase. Latvijas Mākslas akadēmijā (1930-1936) studējis pie tādiem izciliem māksliniekiem kā K. Ubāns, L. Liberts, V.Tone, A. Annuss, K. Miesnieks, bet pie Ģ. Eliasa absolvējis Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Virtuvē”. Studiju gados bijis mākslinieku vienotnes „Zaļā zeme” līdzdibinātājs un biedrs. Kopš 1936. gada līdz pat mūža beigām aktīvi gleznojis un piedalījies izstādēs, jo uzskatījis: „Kamēr vēl ota rokās turas, ir jāglezno.”
Mākslinieka spēka gadi aizvadīti Talsos, līdz pat aiziešanai pensijā strādājot par zīmēšanas, rasēšanas, mākslas vēstures skolotāju Talsu vidusskolā (1936-1969), apriņķa skolā un ebreju pamatskolā. Viņa skolnieku vidū bijuši tādi pazīstami mākslinieki kā bijušais LMA rektors Jānis Andris Osis, Romis Bēms, Valda Malēja, Arnis Zupiņš. Talsi ir Jēkaba Spriņģa mājas līdz pat 1980. gadam, kad viņš pārceļas uz Rīgu pie dēla ģimenes, tomēr vasaras arvien vēl pieder Talsiem. Šo Talsos pavadīto gadu dēļ Jēkabu Spriņģi vienmēr dēvējuši par Talsu novada mākslinieku, kur viņš no visvecākās paaudzes līdz pat skolas bērniem pazīstams un cienīts kā Cilvēks, Meistars, Skolotājs.
Izstādi „No reālā uz abstrakciju” veido gan eļļas gleznas, gan akvareļi, jo J. Spriņģim vienlīdz tuvas bija abas izpausmes, kaut arī akvareļglezniecībā viņa vārdam ir īpaša skaņa. „Viņa akvareļi ir īsteni akvareliski, un šīs tehnikas specifika no sākta gala jau bijusi māksliniekam asinīs,” atzinis mākslinieks Romis Bēms. Izstādē iekļauti darbi, kas tapuši no 60. gadiem līdz pat mākslinieka pēdējiem dzīves gadiem. Jaunākais no darbiem ir kolāža „Laiks”, kas radīta mākslinieka pēdējā mūža gadā 96 gadu vecumā.
Senākajos darbos iemūžinātas klusās dabas ar visai reālām krūzēm, vāzēm, šķīvjiem, augļiem un dārzeņiem, bet ar gadiem priekšmetu skaits samazinās, tie kļūst arvien caurspīdīgāki, abstraktāki, līdz izzūd pavisam, atstājot vien nojausmu, sajūtu, noskaņu. „Mani gandrīz vienmēr ir interesējusi kopējā aina kolorītā un ne tas, lai priekšmets būtu kā tāds,” atzinis pats autors, tieši tāpēc viņa meklējumi no priekšmetiskā aizveduši līdz bezpriekšmetiskajam. Caurspīdīgas un dzidras gaismas klātbūtne, gaismas un ēnu laukumu kompozīcija, visizsmalcinātāko toņu nianses piešķir gleznām iekšēju kustību un dziļumu. Par abstrakto darbu idejām J. Spriņģis intervijā žurnālam „Studija” ir teicis: „Kad cilvēks nāk stipri vecs, viņš jau nekontaktējas ar tagadni. Vai nu ar kaut kādu nākotni, vai, ļoti bieži, atpakaļ uz ļoti senu pagātni – uz bērnību un tad nevis tā reāli, taustāmi, ko viņš tur ir darījis, bet – tās izjūtas, kādas viņam tajā laikā ir bijušas. Varētu būt smaržas, skaņas. Tas ir tas, kas lielā daļā gadījumu nosaka izjūtu, kāda būs darbā.”
Izvērtējot izstādē iekļautos darbus gribas teikt – jo sirmāks kļuva meistars, jo jauneklīgāki kļuva viņa darbi.
Papildus informācija:
- Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. gada.
- Darbi eksponēti Rumānijā, Vācijā, Polijā, bij. Čehoslovākijā, Zviedrijā, Austrālijā, Mongolijā, bij. Dienvidslāvijā, Austrijā, Dānijā, Lietuvā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Kazahijā.
- Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijās, kā arī Tretjakova galerijā Maskavā, Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Kirgizstānas Mākslas muzejā. Tāpat viņa gleznas glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Liepājas Vēstures un mākslas muzejā, Tukuma muzejā un Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā, bet visbagātākais ar J. Spriņģa darbiem ir Talsu novada muzejs.
- Gleznojis figurālas kompozīcijas, klusās dabas un ainavas, abstraktas kompozīcijas eļļas tehnikā. Kopš 50 gadu beigām daudz strādājis akvarelī, viens no izcilākajiem Latvijas akvarelistiem.
- Personālizstādes Kuldīgā (1942, 1971, 1988, 1998), Talsos (1971, 1977, 1979, 1982, 1987, 1992, 1997, 2002), Liepājā (2003), Rīgā (1979, 1997, 2001, 2003, 2004). Piemiņas izstādes Rīgā (2006, 2007) un Talsos (2007).
- Kopš 1998 .gada bija Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.
- 2003. gadā apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmiju par mūža ieguldījumu latviešu glezniecības attīstībā un Latvijas Mākslinieku savienības Goda zelta medaļu.
