Glezniecībā Ingrīda Irbe ļaujas dabas iedvesmai. Studiju gados, sekojot klasiskās mākslas izglītības pamatnostādnēm, viņa galvenokārt pievēršas priekšmetiskajai glezniecībai. Viņas mīļākie motīvi ir ainavas un augi, plašas pļavas un ziedu lauki.
Uzturēšanās un studijas ASV mainīja viņas glezniecības veidu. Tur viņa tuvāk iepazina abstrakto mākslu un sāka ar to eksperimentēt. Viņa kļuva brīvāka, pārsvarā gleznoja abstrakti un pievērsās jaunu izpausmes iespēju meklējumiem glezniecībā.
Atgriezusies Latvijā, viņa rod iedvesmu dzimtenes ainavās ar plašajiem laukiem, kuri viņai ir īpaši tuvi. Viņa pamazām izveido savu mākslas valodu, kuras pamatā ir daba un tās formas, tomēr tā tiek ievērojami abstrahēta un pārvēršas īpašās mākslinieciskās formās.
Ingrīda Irbes darbus raksturo individuāls un spontāns gleznošanas stils ar plašu žestu un vērienīgiem otas triepieniem, viņa veido dzīvīgas un aizkustinošas vidēja un liela formāta gleznas. Lielākoties mazie motīvi ir sadalīti vienmērīgi, gandrīz tapetēm raksturīgā veidā pa visu gleznu vai arī viņa komponē šos motīvus ritmiskā kustībā ar dažiem vai nedaudz mainīgiem akcentiem uz gleznas laukuma.
Dr. Katerina Vatsella, Brēmene
Zils zirgs zirņos. Jā, zils zirgs zirņos. Vēl vakar es viņu redzēju . Viņš ēda zirņu zilos ziedus, un es zinu, kāpēc viņš ir zils.
Tā nolēma citi zirgi. Sanāca kopa visas pasaules zirgi. Visu Zirgu Pilnsapulcē – melnie, baltie, bērie un dūmakainie, sirmie, pātie un ābolainie teica: “ Var gadīties, ka mašīnas visu uzvar un mums būs jāiet bojā. Jau tagad mums ir tik maz kumeliņu. Un vecos zirgus atdod lapsu fermās lapsām. Darīsim tā, lai viens zirgs ir mūžīgs!” Viņi nolēma, ka mūžīgais zirgs būs ilgu un cerību krāsā – vizbuļu, hiacintu un neaizmirstuļu zils. Visur tur, kur cilvēks uz pasaules ilgojas, tur viņam jābūt klāt, tāpēc zilajam zirgam deva zilus spārnus un nosauca to par
ZILO CERĪBU ZIRGU.
Imants Ziedonis, “Zilā pasaka”
“ Tu esi sapņu zirgs,” viņam teica. “Tu vari ēst visu un dzert visu to pašu ko mēs, visi zirgi,” viņam teica, “ bet, tikko tu ēdīsi tikai to vien, ko visi ēd, tu pazaudēsi savu zilo krāsu un iesi bojā.
Tu esi sapņu zirgs, un tev jāēd neaizmirstules. Visas zilās puķes ir tava barība. Kad debesis ir zilas un tīras, ej un debesīs izvārties! Kad jūra ir zila, ej un jūrā izpeldies! Un , kad tu gribi dzert, tev ir jāuzmeklē zilie cerību avoti.
Imants Ziedonis, “Zilā pasaka”
Tie, kas jāj ar ar zilo zirgu, tie visu pasauli redz zilu: esot zili zaķi, zili pūpēži un zilas ievas. Tāpēc jau arī saka: zili brīnumi. Pats zilais zirgs jau ir zils brīnums, un, kas viņu jāj, - redz zilus brīnumus. Parasti gan viņš laižot sav tuvumā un atļaujot ar sevi jāt tikai dzejniekiem, bet ja jums ir saujiņa zilu auzu... Vai jums ir saujiņa zilu auzu?
Imants Ziedonis, “Zilā pasaka”
,,Tu esi skaists, jel kavējies”, tā gribas teikt sekojot Ingrīdas Irbes skatienam.
Ļoti mierīgam un skaidram skatam. Liekas, ka mūs ved feja, kura labi pārzina ziedu un zāļu valstību.
Pa zāļu tuneļiem spīd cauri gaismas kūļi. Ziedu valstības bagātības. Mums piedāvā tieši to, ko alkst mūsu piekususī acs – zilu ziedu un zāļu gleznas. Tie kārtojas, kā dabā, kā pušķī.
Gleznās ziedi kārtojas kā mantrās, atkārtojoties pastiprinot savu efektu.
Mums tiek piedāvāti mierīgi un klusi priecīgi skati, kuri tanī pašā laikā ir ļoti spilgti savā tīrībā un svaigumā. Kuri remdē mūsu slāpes. Tik vien, tik maz un tik skaisti.
Gleznotāja Aija Zariņa
