RUTA BOGUSTOVA "TEKSTILS – PERSONĪGI" Ievērojamā latviešu tekstilmāksliniece Ruta Bogustova 1.aprīlī svinēja 75 gadu jubileju. Viņa ir viena no Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilnodaļas celmlauža Rūdolfa Heimrāta lolojumiem, kas, vēl studente būdama, savus gobelēnus kāra pie sienām kā Latvijas, tā arī citvalstu tekstilmākslas izstāžu telpās. Viņa bija vienīgā no Padomju Savienības, kurai bija iespēja izstādīt savus darbus tekstilmākslas septītajā starptautiskajā izstādē Lozanā (Šveicē). Māksliniece ir optimistiska, atvērta, mainīgo pasauli mīloša un turklāt ārkārtīgi viesmīlīga. ,,Nebiju audusi kādus desmit gadus, jo aizrāvos ar šūšanu, ar aplikācijām, krellītēm. Sailgojos un tāpēc sarunāju, lai man uzvelk uz mazajām stellītēm velkus. Domāju, nu ko tādu šauru uz 60 centimetriem varētu noaust? Izdomāju, ka ņemšu vecas fotogrāfijas par paraugu un man taps vesela portretu sērija. Sanāk, ka šie portreti ir veltījums manām saknēm. Vecaistēvs un vecāmāte iznāca diezgan līdzīgi, bet pati …nu grūti teikt. Mans Akadēmijas diplomdarbs tapa Dzintaros - Mākslinieku radošajā nama. Rūdolfs Heimrāts teica, kam ir stelles mājas, tas var nenākt uz akadēmiju un strādāt mājās. Diplomdarbā man bija apaļa, reljefa lode, ko noaudu no divām daļām. Nesekoju skolotajam Heimrātam un skices netaisu. Man vienkārši ir žēl tā laika, kas tiek patērēts zīmējot. Kādreiz vienkārši ar zīmuli atzīmēju, kas man kur atradīsies. Krāsainas skices vispār netaisu, vienkārši pielietoju tādas krāsas dzijas, kādas man dotajā brīdi ir. Visi kakti pilni ar dažādiem materiāliem, visu ko var atrast. Darba sakuma ir nenoteiktas formas. Piemēram, darbā „Austrumu dārzs” uz tilla es izmantoju jau pašas pielietotus paņēmienus, kas redzami manos darbos par Aspazijas dzejas tēmu, vai tekstilijas ar ķīniešu sakāmvārdiem. Vairāk tomēr strādāju vienas gammas robežās. Jāatzīst, ka pēkšņs krāsainības sprādziens bija atgriešanās no ceļojuma pa Havaju salam. Tas bija ideāli, tur tiešām smēlos iedvesmu arī dabas motīvu izmantošanai darbos. Vispār man raksturīga abstrakta maniere. Tagad esmu pārgājusi uz plānākiem materiāliem, taāu vienā no pēdējiem darinājumiem veiksmīgi kontrastējoši izskatās neaustais materiāls uz plāna tilla. Pēc Akadēmijas tā arī darbā neesmu strādājusi, visu laiku esmu pavadījusi aužot vai šujot. Arī tagad var dzīvot, tikai tas jādara taupīgāk. Un vispār, par sliktām lietām nevajag domāt un tādējādi sarūgtināt sev dzīvi." 2010. 26. marts Nr. 53. Kultūras Foruma pielikums Latvijas Mākslinieku savienības informatīvais biļetens LaMāsa Lanas Strodes intervija
