Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2021 Izstādes galerijā 2020 Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Latvijas un Baltkrievijas grafika Aldis Karkovskis Baiba Osīte Jāzeps Pīgoznis Mākslas dienas toreiz. '59 - '89. Ruta Bogustova Gloria Pazudis-Atrasts Inta Dobrāja Dialogs 2010 Lapu mežs Rudens 2010 Andris Biezbārdis Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

 

Biedrības „Grafikas kamera” projekts  

 

„LAPU MEŽS”

 

  1. Augstspiedes darbu izstāde LMS galerijā 11. Novembra krastmalā 35 no 2010. gada 8. oktobra līdz 6. novembrim.
  2. Konference „Grafikas mākslas tendences Latvijā” LMS galerijā 11. Novembra krastmalā 35, 2010. gada 4. novembrī plkst. 11:00.
  3. Katalogs „Lapu mežs” augstspiedes tehnikas Latvijā 1960. – 2010.g.

 

Ja saknes tur, dod dzīvības sulu, gan stumbriem, gan zariem, gan lapām, tad lapas viskrāšņāko – vainagu tur.

 

Vecākā paaudze atmiņā saglabājusi 20.gs. 60.-70. gadu šīs tehnikas uzplaukumu mākslinieku D. Rožkalna, Z. Zuzes, V. Villeruša, vēlāk arī J. Brieža melnbaltajās grafikas lapās. Šī paaudze turpināja kopt profesora Pētera Upīša vadībā LMA studiju laikā un radošajā dzīvē dominējušās tradīcijas. 70. – 80. gadi ienesa lielas pārmaiņas izstādēs. Izstādēs ar krāsu bagātību ienāca litogrāfija, vienlaikus daudzi mākslinieki turpināja strādāt ofortā.

Šodien, pēc ilga pārtraukuma vienkopus redzam māksliniekus, kuri nebaidās šīs tehnikas diktētos priekšnosacījumus izmantot savu ideju un emociju spēka demonstrēšanai. Robustums, kam jāprot gan pakļauties, gan virtuozi izmantot. Smalkums, bet tikai līdz zināmai robežai. Laukums – gluda virsma un uzirdināts laukums, kas veido toņu pārejas. Profesora P. Upīša vārdiem runājot: „melns, balts, pelēks, melns, balts, pelēks”. Šodienas darbos pelēkais ir atradis savdabību un krāsainību. Vai skrejošais, nevaļīgais skatītājs maz zina, vai viņš vēlas iedziļināties? Ja steiga ir dzīves nepieciešamība, tad grafiķim no tās ir jāatsakās. Grafikā viss top lēni, taāu tas nenozīmē, ka enerģijas lādiņš ir klusināts. Rokas pieskāriens tikai turpina emocijas un izjūtas. Darba procesā vienlīdz asam jābūt gan prātam, gan instrumentiem: kaltam, greblim vai nazim. Tad rezultāts mūsu skatītāju neatstāj vienaldzīgu.

Izstādē vienkopus izstādīti dažādu paaudžu mākslinieku darbi, kā arī to LMA studentu darbi, kuri regulāri strādā vai tikai nedaudz pieskārušies šīs tehnikas burvībai. I. Avotiņa, L. Pujate brīvi un atšķirīgi darbojas ar materiāliem – koku un linoleju. Ja L. Pujate izceļ koka struktūru un ar minimālu krāsu kontrastu akcentē ūdens enerģiju, tad pieredzējusī māksliniece I. Avotiņa plēš virsmu un baltās līnijas rāda rokas savdabību. M. Čačkas „Trīsdesmit trīs lapas” ar puzles spēles principu paplašina telpu maigai un pūkainai sajūtai. S. Koleāenko „Slapjš mirklis” finiera virsmas faktūru izmanto viļņainās kustībās grimstošu figūru tēlojumam. Līdzsvars noturēts. V. Grīnberga drosmīgi un vīrišķīgi līdz minimumam vienkāršo dinamiku un melni balto saspēli. Tas ir kā spēcīgs grūdiens ārpus visa mierīgā, pilsoniskā, bet tomēr ietverts savā norobežotajā telpā. M. Mackus „Siesta” – šāds temperaments pa spēkam jaunībai un ceļotpriekam. Krāsu attiecības: balts uz balta un zils uz vēl zilāka. Starptoņi un kontrasts. Vēlēšanās iziet ārpus plaknes, ienākt pie mums telpā. Ir tuvības sajūta. L. Šellare – izteikts smalks, delikāts un vienlaikus daudzslāņains pieskāriens. Gaisma un līnija viena otrai palīdz darbā „Atmošanās”. P. Liepa nedod atelpu, liekot skatītājam domu asināt kā nazi, autors izvirza citu koncepcijas skata punktu. I. Nagliņas aizliegtās, pieļaujamās un nogaidošās krāsas asociatīvi paplašina telpu. Viņas darbi ir brīvi un suverēni. Kā pāreja no pagājušā gadsimta uz šodienu būtu vērtējami M. Subaāa krāsu spēks un domas blīvums, kuru pastiprina pastozais, reljefais formas raksturs.

Izstādes „Lapu mežs” mērķis ir aktivizēt māksliniekus, kuri darbojas šajās vēsturiskajās tehnikās. Kā arī radīt skatītājam iespēju vienkopus vērtēt jaunus darbus, jaunus māksliniekus un kataloga ietvaros dot retrospektīvu atskatu tehnikas attīstībā. Mākslas vēsturniekiem iztādes ietvaros organizētajā konferencē rastos iespēja izteikt savu viedokli, vērtējumu, kā arī analizēt mākslas tendences Latvijā.

 

 

Izstādes kuratore Ilze Lībiete.

Darba grupa: Ieva Nagliņa, Lāsma Pujate un Sergejs Koleāenko.

 

Projekts „Lapu mežs” ir otrā daļa no izstāžu cikla „Grafikas tehnikas Latvijā”.

Kā pirmo varējām redzēt izstādi „Akmens atmiņa” un katalogu „Litogrāfija Latvijā 1960. – 2006. g.

 

Kuratore Ilze Lībiete

 

 

 

Ielūgums

 

 

 

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs