21 - Modris Brasliņš, Ģirts Bišs
„21”
Modra Brasliņa gleznas un Ģirta Biša fotogrāfijas
Ir vērts meklēt cilvēka piederību procesiem, kas ir neatkarīgi no sociālajām vai politiskajām konvencijām, rasu vai reliģiskajām atšķirībām laikā, kad notiek civilizāciju sadursme. Izstādei izvirzīti trīs motīvi – kosmoss, cilvēks un tehnoloģiju iespējas.
Mūsu uzdevums nav dot atbildi, kā būtu jādzīvo tālāk, mēs to nemaz nevaram. Izstāde nav mēģinājums modelēt ideālu pasaules uzbūvi vai piedāvāt receptes, kā to darīt. Visi motīvi balstās uz reāli eksistējošām formām, kurām tomēr cilvēki maz pievērš uzmanību. Interese par Visumu atkal kļūst tīri utilitāra, puse no Mēness jau ir pārdota, un mēs skatāmies uz citām planētām, kā uz iespēju pārvākties ekoloģiskas katastrofas gadījumā. Svarīgi ir atgādināt par esamības, notiekošā fenomenu. Makro un mikrokosmiskais mērogs, no kura varam parādīt tikai atsevišķus fragmentus, neattiecas uz “nodokļiem un nāvi” – divām nemainīgām vērtībām, kas nosaka mūsu dzīvi sabiedrisko formāciju kontekstā. Šis mērogs norāda uz notiekošā noslēpumu un diženumu.
Kosmoss
Civilizācija dzīvo, ne tikai pakļaujoties naudas un varas svārstībām. Mēs dzīvojam Piena Ceļa galaktikā, kur notiek zvaigžņu piedzimšana un miršana, kur veidojas un sabrūk planetāras sistēmas, un iekļaujamies dabas procesos. Visums ir diskrēts, skaists, neizzināms. Visuma skaistuma valdzinājums nes tādu informācijas plūsmu, kas būtībā nevar tikt verbalizēta. Mūs interesē Apslēptā manifestācija pati, jo tās analīze vai izskaidrojami nav iespējami.
Cilvēks
Gleznojumos izmantoti anatomiski cilvēka attēli, kuru atainošanas mērķis ir nevis medicīnisks, bet gan ilustrācija iedziļināšanās procesam. Visi dzīvības procesi, kas notiek cilvēka organismā, ir sarežģītas sistēmas, kas nodrošina mūsu spēju elpot, domāt, uztvert, radīt, būt.
Fotogrāfijās fiksētas mikroskopisku, specifiskām filmu emulsijām piemītošu īpatnību radītas sistēmas - daļēji ķīmisku, daļēji arī digitālu artefaktu rezultāti. Šīm sistēmām nav tieša sakara ar cilvēka esamību, tomēr tajās atspoguļojas šīs esamības struktūras. Tā ir mikrokosma projekcija.
Tehnoloģijas
Mūsdienu tehnoloģijas un komunikāciju temps nojauc robežas un padara pasauli tik pieejamu, kā vēl nekad agrāk. Tehnoloģijas pašas par sevi nav nekas labs vai slikts. Tas ir instruments. Izstādes darbu gadījumā tās – fotogrāfija, datorsimulācija, tomogrāfija, satelītattēli u.c. - ļauj izmantot motīvus, kas neapbruņotai acij nav pieejami. Tomēr atklāts paliek jautājums: kas vispār ir izzināms un kas turpretī var tikt vienīgi aplūkots.
Ģirts Bišs līdz šim bijis pazīstams kā komponists un filmu mūzikas autors ("Lielais Kristaps" 2005. gadā) un fotogrāfijai pievērsies samēra nesen. Ģ. Biša fotogrāfijās vērojam "iepakojuma" tendenci, diskrētumu, distanci, kas rezultējas zināmā vizuālā klusumā, kurš māksliniekam ir interesants turpmākiem radošiem pētījumiem. No otras puses, "iepakojuma" principam piemīt arī dekoratīvais aspekts. "Izvēle, attiecībā uz ritmu un krāsu man ir daudzkārt svarīgāka, nekā sižets. Tāpēc man ir tuvs tā dēvētais Konkrētās fotogrāfijas virziens, kur fotogrāfija pievēršas pati saviem līdzekļiem un iespējām, atsakoties no tik pierastās "ārpasaules reproducēšanas", atzīst Ģirts. Citējot Theo van Doesburg (Konkrētās mākslas manifests, 1930) - "Attēla elements nenozīmē neko citu, kā vienīgi pats sevi".
Modris Brasliņš savus darbs sāk izstādīt jau kopš 1995. gada, ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Vairāki Modra Brasliņa darbi atrodas privātkolekcijās Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā. Strādā glezniecība un poligrāfijā.
Modris - “Mani interesē panākt tēlainu un dokumentālu iespaidu. Es gribētu atsaukties uz Jozefa Boisa teikto :"Es domāju. ka ir pienācis gals mūsdienu mākslai un ir jārada antropoloģiska māksla", un uz literatūras klasiķa Oskara Vailda vārdiem, ka ir (notiek, eksistē), tas, kas ir redzams.”
