Imrans Nuralijevs
IMRANS NURALIJEVS Imrana Nur- Ali (Azerbaidžānas Mākslinieku savienības biedrs) FENOMENS sākās kādā 1989. gada janvāra naktī, kad ar viņu notika neparasts atgadījums...no ta laika mākslinieks pilda īpašu misiju, apzinādamies sevi kā Salvadora Dalī sekotāju. Kopš 1994. gada viņš pēkšņi sāk gleznot un, jau divos gados rada 70 brīnisķīgas gleznas. Dzimšana un Nāve, Laiks un Bezlaiks, Saprāts un Grēks – lūk, tikai dažas tēmas, par kurām runā viņa darbi dziļā, simboliskā valodā, iedvesmu gūstot neparastos, „radošos sapņos”... Kosmiskā misija Azerbaidžāņu mākslinieka Imrana Nuralijeva (Imran Nur-Ali) otrā personālizstāde notika 1999. gada decembrī R.Mustafajeva Valsts mākslas muzejā. Pēc šīs izstādes darbi tika eksponēti ASV. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien Imrans nedēvētu sevi par Salvadora Dalī sekotāju. Vēl vairāk – pēc mākslinieka teiktā, pats S.Dalī un viņa daiļrade ir kādas kosmiskas programmas viena sastāvdaļa, kuras īstenošana periodiski gulsies uz āetru mākslinieku „sirdsapziņas” – no Spānijas, Azerbaidžānas, Brazīlijas un, visbeidzot, Indoķīnas. Pirmais mākslinieks, kā Jūs jau saprotat, tātad, ir Dalī, otrs – Imrans Nur-Ali, trešais, kā apliecina Imrans muallima, ir dzimis Brazīlijā 1999. gada 4. janvārī un, pagaidām, par savu aicinājumu vēl nenojauš. Par ceturto cilvēku, izņemot viņa dzimšanas vietu un nāves datumu (2219), nekas vairāk nav zināms. Šī nav pirmā reize, kad parādās kāds „Jaunais Dalī”. Ir bijuši daudzi mākslinieki, kuri dēvējuši sevi par dižā sirreālista pēcteāiem. Tomēr Imrans Nuralijevs saviem vārdiem gūst apstiprinājumu trīs Salvadora Dalī gleznās: „ģeopolitiskai bārns vēro Jaunā Cilvēka dzimšanu”, „No Dalī personīgās dienasgrāmatas” un „Kauja Titānā”. Pirmajā gleznā attēlota sieviete, kuru apskāvis divgadīgs bērns. Viņa norāda uz olu (karti), no kuras dzimst Jaunais Cilvēks. Sievietes pirksts vērsts uz „putnam” līdzīgu valsti (Azerbaidžāna?). Otra glezna ataino jauktu skaitļu virkni, kurā Imrans sazīmējis savu dzimšanas gadu (1958) un savas Zemes dzīves ilgumu (69 gadi). Un, visbeidzot, trešā glezna – „karojoša cilvēku pūļa” vidū Dalī attēlojis sevi, savu sievu un vēl trīs, ar cipariem iezīmētus cilvēkus. Zem cipara „2” – cilvēks, kurš ģērbies musulmaņu apģērbā. Azerbaidžāņu mākslinieks ķērās pie savas „kosmiskās misijas” izpildes uzreiz pēc Salvadora Dalī nāves 1989. gada februārī. (Tajā laikā Imrans jau bija pabeidzis A.Azimzadea mākslas skolu Bakū un strādāja Azerbaidžānas Valsts televīzijas un radio kompānijā par mākslinieku – noformētāju.) Līdz pat 1994. gadam viņš neizpauda savu „noslēpumu”. Fakti, par viņa pirmās (1996) un otrās personālizstādes laiku, kā arī informācija par viņa turpmāko dzīvi Imranam tika darīti zināmi jau agrāk. Viņam atvēlētajos dzīves gados (mākslinieks ir izskaitļojis savas dzīves ilgumu – t.i. līdz 2027. gadam) Imranam jāpaspēj uzgleznot 2000 gleznu un jāuzņem 2 filmas, katra 6 stundas gara. Viņam jau ir uzrakstīti šo filmu scenāriji un, laikā, kad paredzēta viņa viesošanās ASV, Imrans muallims iecerējis tikties ar amerikāņu kinorežisoriem. Tomēr tas vēl nav pats galvenais. Imranam, pēc viņa domām, ir pieeja kādai „atslēgai”, kas dod iespēju nokļūt kosmiskajā programmā, kam ir būtiska nozīme zinātnes attīstībā. Tādas „atslēgas” zīmes ir ieliktas arī trijās dižā spāņu mākslinieka šifrētajās gleznās. Šīs „atslēgas” Imrans ir nodomājis atklāt pasaules attīstītākajiem zinātniski-kosmiskās pētniecības institūtiem ASV. Daudzu citu jautājumu starpā, ir arī parādījusies iespēja noskaidrot Atlantīdas noslēpumainās bojāejas (pirms vairāk kā 12 000 gadu) iemeslus. Interesi par Imrana darbiem un viņa skaidrojumiem par S.Dalī gleznām ir izrādījušas vairākas valstis – ASV, Turcija, AAEmirāti. Viņa izstādes ir bijušas skatāmas Abu-Dabē un Turcijā. Mākslinieks, acīmredzot, jau ir pieradis, ka viņa redzējums lielā daļā cilvēku vieš neuzticību ( starpcitu, arī Dalī ar savu viedokli par lietu kārtību bieži šokēja publiku), tomēr viņš to uzņem mierīgi: „Tā ir mana misija un viss pārējais lai paliek cilvēku pašu ziņā.”. Un, patiesi – katrs var izlemt ticēt vai neticēt. Galu galā - arī Salvadors Dalī nekad nav ticis uztverts viennozīmīgi. * tulk. Diāna Ulme „Es atšķiros no jukušā ar to, ka – neesmu jucis.” S. Dalī DEBESU DĀVANA VAI PASAULĪGIE NOSLĒPUMI „Cilvēcei jau sen ir pieejama visa nepieciešamā informācija par mijiedarbības likumiem pasaulē, kas spoži un lakoniski izklāstīta dažādos reliģiskos vēstījumos, taāu mēs kā Neticīgais Toms pastāvīgi turpinām saskarties ar vieniem un tiem pašiem šķēršļiem un, tādējādi, neizdarot pareizos secinājumus, graut savu pasauli”. S.N. Lazarevs „Karmas diagnostika” Kādā 1989. gada janvāra naktī Imrans, kā ierasts, vēlu bija aizsēdējies pie kāda steidzama pasūtījuma. Sajutis istabā kādu savādu kustību, viņš pacēla galvu un... sastinga: viņa priekšā, nez no kurienes, slēgtā telpā stāvēja divi senlaicīga izskata svešinieki. Imrans nelabprāt stāsta par to, kas tālāk notika. Zināms tikai, ka tajā pirmajā satikšanās reizē atnācēji pavēstīja par tam atvēlēto misiju: kļūt par kādas īpašas programmas turpinātāju glezniecībā, kuras pirmo daļu jau tika aizsācis spāņu mākslinieks Salvadors Dalī. Tajā naktī atnācēji Imranam pavēstīja, ka pavisam šajā programmā ir izraudzīti āetri šādi mākslinieki: no kuriem pirmais S. Dalī, otrs – Imrans Nur-Ali. Viņiem abiem savu darbu motīvi jāsaņem miegā, vīziju veidā. Šodien, gandrīz pēc 12 gadiem kopš tās neparastās nakts, kad Imrana „kontakti” vairs nebija noslēpums, nerimstas strīdi par notikušo pat starp tiem, kuri gatavi noticēt šim stāstam. Kāds to uztver kā pārguruma rezultātu, cits uzskata, ka tas ir bijis sapnis, bet vēl citi tic viņa patiesajiem sakariem ar šiem nakts „viesiem”. Tā vai savādāk, bet mums, droši vien, nav tik svarīgi, kādā veidā notika un notiek šīs tikšanās. Svarīgs ir to iznākums. Pēc Baku A. Azimzades mākslas skolas beigšanas desmit gadus (1980-1990) Imrans nostrādāja par grafiķi un dekorātoru valsts televīzijā. Šajā laikā ne reizi viņš netika pievērsies gleznošanai. Taāu negaidīti, 1994.gadā viņš ķērās pie otas un neilgā laikā, tikai divos gados radīja 70 brīnišķīgas gleznas. Imrana Nur-Ali darbi pārsteidz ne tikai ar plašo krāsu paleti, bet arī ar tematisko un kompozicionālo uzbūvi, kā pamatā ir dziļi, lielākoties mazpazīstami simboli. Šajā apstāklī saskatāma līdzība starp Imrana un spāņu gleznotāja darbiem. Visu viņa darbu pirmavoti ir sapņi un vīzijas, kuru sižetus, paturot atmiņā, vēlāk pa fragmentam vien viņš atklāj savās gleznās. Tas pats savulaik’ notika ar S. Dalī. Daudz ir rakstīts un runāts par izcilā spāņu gleznotāja „radošajiem sapņiem” un simbolu atklāsmēm. Vai ir iespējams, ka gan vienā, gan otrā gadījumā tie smēlušies no tā paša izziņas avota? Lai arī cik fantastiska liktos šī versija, šķiet, ka tā nav gluži bez pamata. Cilvēce allaž ir tiekusies izzināt esības noslēpumu. Nezināmais cilvēkus apvieno; citi tiek ar to pārņemti, citi nonievā. Tomēr, atklājot kādu noslēpumu, mēs paplašinam savas iespējas. Radīšanas noslēpums ir neizskaidrojams un neaptverams un tas ir arī mākslas pamatā. Atklāti sakot, Imrana Nur-Ali gleznās Noslēpums kļuvis par galveno tēmu, apburot un rosinot skatītāja iztēli. Pasaulīgais un tuvais mijas ar savādo un netveramo, liecinot par kādu aizklātu nozīmi, provocējot uz pārdomām. Nenotverami gaisīgas lodes, kubi un piramīdas paceltas telpā, stingrā hierarhijā met ēnas no neapjaušama gaismas avota... Pārakmeņojušās , atdzīvojušās, veselas un saraustītas formas grupējas secībā ar kādu dziļu nozīmi: Dzimšana un Nāve, Laiks un Bezlaiks, Saprāts un Grēks... It kā Kāds mūs vēlētos brīdināt, pasargāt no kļūdām, paredzēt...”Sašķeltie ļaudis”, „Sašķeltais laiks”, „Piena smaržas zaudējums”, „Jaunais Noa šķirsts”: Cilvēce nesaprātīgi attiecas pret savu pieredzi, to nomāc atmiņas. Bet Imrana gleznas attēlo ideāli veidotu lietu kārtību, kas būvēta uz saprāta un cilvēciskās izziņas pamatiem. Šāda izpratne ir pievilcīga savā varenumā, kaut arī ne visiem viegli pieņemama. Daudziem ir pazīstama Dalī glezna „ģeopolitiskais bērns..”, kas tapusi 1943. gadā. Tika izvirzīta ne viena vien versija par sievietes neparasto žestu, norādot uz Apšeronu. Retais zina par abām pārējām Dalī gleznām, kuras tapa daudz vēlāk (1961-1962) un ir cieši saistītas ar iepriekš minēto. Akvarelī „Menīni” autors vēršas pie kāda Velaskēza gleznas sižeta un atklāj tās saturu, izmantojot skaitļus. To nozīme vēl līdz šim brīdim nav tikusi atklāta. Tāpēc informācija, kura šajā sakarā nu tiek izplatīta, iespējams drīzā nākotnē var kļūt par pasaules sabiedrības mantojumu (dostojaņijem). Visās apcerēs par S. Dalī īpaši tiek pasvītrots viņa ekstravagantums, neordinaritāte. Šīs mākslinieka atšķirīgās īpašības atspoguļojas arī viņa dienasgrāmatās. Tādēļ viņam vēl mūsdienās seko atbilstoša reputācija. Laikabiedri bieži viņu nenovērtēja un retais ticēja viņa pareģojumiem, kuri piepildījās vēlāk. Visam savs laiks. Salvadora Dalī nāves gads -1989 - kļuva par pavērsiena gadu Imrana Nur-Ali dzīvē. Viņš sāka redzēt radošus sapņus, kurus savādāk var nosaukt ari par gaišredzīgiem, jo tie satur vēstījumu cilvēcei.. Mums bija tā iespēja personīgi pārliecināties par šādu uzmetumu un kompozīciju pastāvēšanu. To ir vairāk ne kā 2000. 160 no tām ir veltītas JĒZUM KRISTUM., turklāt neviena neatkārto tradicionālos ikonogrāfiskos sižetus. Vienā no šiem uzmetumiem atainots Kristus, kurš vēršas pie saviem mācekļiem Lieldienu vakarā. Ticēt vai neticēt – jautājums ir kutelīgs un katram no mums ļoti personīgs. Ne visi spēj pieņemt Imrana fenomenu, kaut arī fakti ir diezgan „ietiepīga” parādība. Bezjēdzīgi ir kari, naids, ļaunums, agresija. Cilvēkiem tas ir jāsaprot, citādi mūs gaida atmaksa. Mīlestība ir vienīgā, kas var glābt cilvēci. Taāu tā ir akla un, „ja uz zīloņa mītnes rakstīts „vērsis”, tad netici savām acīm”. Diemžēl vairumā mūsdienu skolu mācību parogrammās tiek izņemti paši galvenie, dzīvībai visnepieciešamākie pakāpieni – ? IZZINĀŠANA un TIKUMS (poznanije i nravstvennostj). Uzmanību: jo pretējais nozīmē degradāciju! Dilara Bagabova /Azerbaidžāna, mākslas zinātņu kandidāte/