Vitolds Kaāerovskis
VITOLDS KAČEROVSKIS 80
Vitolda Kaāerovska izstāde veltīta autora astoņdesmitgadei.
1989. gada izdotajā katalogā mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne raksta:
"Savas esības un savas glezniecības pamatus viņš radošās darbības laikā ir meklējis ļoti plašā amplitūdā. Kā satura, tā gleznieciskās izteiksmes ziņā. Ja mēģinātu vilkt taisni, kas uzrāda viņa attīstības māksliniecisko principu noskaidrošanu, tad iezīmētos ceļš no daudzfigūru kompozīcijām līdz portretam, no cilvēka atklāsmes līdz dabas tēla uztverei. Tas ir ceļš no stāstošām patiesībām par konkrētām situācijām par konkrētām situācijām, ikdienas norisēm līda cilvēka ārējās un iekšējās būtības fiksējumiem un vēl tālāk līdz vispārinātam dabas pasaules tvērumam.
Šodien M. Marherte par Vitoddu kaāerovski atceras pastāstīt :
Vitolds Kaāerovskis dzimis 1926. gada 17. oktobrī Rīgā. 1941. gadā beidzis pamatskolu Franāu licejā un 14. jūnijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Rietumsibiriju. Latvijā atgriezies 1947. gadā un 35 gadu vecumā viņš iestājas Mākslas akadēmijā, „lai izteiktu sevi – ar krāsu un zīmējumu”.
Mākslas akadēmiju V. Kaāerovskis beidza pie profesora Ed. Kalniņa, mācījās pie tādiem meistariem kā Ubāns, Breikšs, Zariņš, Jansons.
Katrs no Akadēmijas meistariem ir kaut ko devis ar savu personību, savu attieksmi, ar savu dzīves un Mākslas pieredzi.,, Atceros Kārli Jansonu, kas atvēra acis uz cilvēka garīgo būtību. Mācot anatomiju, viņš atklāja daudz noslēpumu, pēc kā vadoties var atklāt cilvēka raksturu; viņš runāja ļoti vienkārši – cilvēkam ir jāpazīst tā māja, kurā viņš dzīvo. Mēs redzam to, ko mēs zinām”. „Mākslinieks daudz mācījies arī no dižgariem – pasaules mākslas skolotājiem, no Velaskēza, Ek Greko, Trenera, Konstebla.
Viņš pats vairāk pievērsās ainavai, portretam un klusajai dabai. Strādāja pie dažādām tēmām. Viņu interesēja vēsture, notikumi Latvijas un citu tautu dzīvē. Lielu iespaidu bija atstājuši Spānijas pilsoņu kara aculiecinieku stāsti. Vitolds Kaāerovskis strādāja pie lauku dzīves tēmām, atveidoja dažādu paaudžu cilvēku portretus piemēram, Egonu Līvu, K. Baronu, K Valdemāru, E. Virzu. Viņu saistīja arī jūras ainavas, un mākslinieks aktīvi piedalījās marīnistu darbu izstādēs. Pasteļa tehnikā tapuši ceļojumu cikli, „Atmiņas no ostas. Francija”, „Vecā Buhāra”, „Austrumu motīvs” . Viņa jūras ainavās neiztrūkstoši jūtama zvejas vīru raupjā ikdiena arī tad, ja gleznotas laivas ir tukšas.
Ar lielu atbildību viņš gatavojās savai pirmajai lielajai personālizstādei, kas notika Mākslinieku namā 1989. gadā. Izstāde rosināja mākslinieku apkopot atziņas par savu ceļu mākslā, tās viņš ieskicēja lakoniskiem, ekspresīviem vārdiem. Pārlasot, šīs rindas šodien, jūtam mākslinieka dzīves sparu – to enerģiju, kas strāvo V. Kaāerovska darbos.
Atmiņas mākslinieks akcentē arī krāsas nozīmi: „Krāsa glezniecībā ir visa tās būtība. Tas ir simbols. Tāpat kā dzejā ir vārdi, tā gleznā ir krāsa”."