NIKOLAJAM BREIKŠAM – 95
No 28. augusta MS galerijā tiek atklāta vecmeistara Nikolaja Breikša izstāde
2006. gada jūlijs. Pieklauvējam pie durvīm Rūpniecības 13 nama 13. dzīvoklī, dzīvoklī, kur 30 gadus dzīvojis un strādājis leģendārais Nikolajs Breikšs, kur nu jau piecdesmit gadus dzīvo mākslinieka sieva Marija Treikale. Leģendārais Musiks, Nikolaja dārgā Marusja un meita Olga, kuras neskatoties uz acīmredzamajiem grūtajiem apstākļiem, palikušas uzticīgas Nikolaja mākslai. Laiks šinī dzīvoklī apstājies jau vairāku desmitu gadu garumā. Galvenais te ir gleznas. Marija te ir būvējusi gleznām plauktus. Kā allaž viņa ir nesusi smagāko nastu, vadījusi pelēki zaļo moskviāu, auklējusi bērnus, bijusi ģimenes sagādniece. Tagad auklē sapni par Nikolaja Breikša memoriālo dzīvokli. Lai viņai tas izdodas. Skatāmies visu pēc kārtas. Akmeņi, jūrmala, saulriets. Oranžais, zilais, zaļais. Kad to visu skatāmies tagad, pārņem tik svaiga un enerģijas pilna gaisotne, it kā tas būtu gleznots vakar, ne 50 gadus atpakaļ. Nikolajs būs pieņēmis pareizo lēmumu, kad tēva ģimeni iepriekš nebrīdinot, 20 gadu beigās ar visu iedzīvi uz pleciem nakts laikā ieradās Liepās un no gultas uzrautajai ģimenei paziņojis, ka tehnikumā vairs nemācīsies, bet ies uz Mākslas Akadēmiju. Zīmēts ar spilgti zilo un zaļo, gleznots ar dievišķo dzirksti. Te šinī dzīvoklī mīt vairāki Nikolaji Breikši. Te rindā uz plauktiem stāv no muzeju fondiem mums labi pazīstamās klusās dabas. Tās, kuras gleznotas ar plašuma izjūtu, ar piesātinātu kolorītu. Ar izjūtu, kura mantota no senāiem, no tēva, zemes mērnieka Antona Breikša, no Viļakas plašajiem mežiem. No mātes Pēterburgas Ķeizariskās klīnikas vecmāšu institūta absolventes Annas Steklovas. Viļaka, Breikša audzinātāja, ir zināma kā sens latgaļu novada centrs, minēts hronikās jau 13. gadu simtenī. Šim klusajam māksliniekam, bez asas, varētu teikt kāpinātas uztveres piemita plašuma izjūta un stabilitāte. Liktenis šoreiz sniedz mums dāvanu, Marija rāda mums ainavas- ainavas, kuras šinī dzīvoklī ir simtiem, kuras visas viņa labi pazīst, jo bijusi blakus, kad mākslinieks tās gleznojis un vedusi Nikolaju un piederumus mājās ar mašīnu. Priecājamies. Visu ko iespējams sasniegt ar pretkrāsu efektiem liekas ir izdevies sasniegt. Šī ir vēl mākslas gardēžiem apslēpta puse. Tad nāk Vidzeme rimtās ainavas, briedums, pārdomas, samierināšanās ar savu ierobežoto cilvēcisko likteni. Vijole, vijolītes, rozes- smalki niansēti darbi. Nu ko, Nikolaja skolotāji Vilhelms Purvītis, Voldemāts Tone, Kārlis Miesnieks būtu apmierināti. Savukārt mēs mākslinieku savienības galerija aicinām jaunās paaudzes māksliniekus iepazīties ar meistaru un visus pārējos atcerēties Nikolaju Breikšu kā spilgtāko starp savas paaudzes māksliniekiem tādiem kā J. Viļumaini, V Kalvānu, E Vārdauni, O. Jaunarāju, E. Jurķeli.
LMS galerijas vadītāja māksliniece Aija Zariņa
